15. februāris, atskatoties Latvijas vēsturē, saistāms ar Satversmi. Šogad aprit 100 gadi, kopš pieņemta mūsu valsts konstitūcija – Satversme.
Satversme pieņemta 1922. gada 15. februārī, izsludināta 1922. gada 30. jūnijā un stājusies spēkā 1922. gada 7. novembrī.
Atzīmējot tās pirmo nozīmīgo datumu der zināt, ka Latvijas Republikas pamatlikumam ir radīts īpašs vērds – satversme -, kas raksturīgs tikai latviešu valodai.
Jaunlatviešu kustības sabiedriskais darbinieks Kronvaldu Atis 1869. gadā ierosināja konstitūcijas apzīmēšanai lietot jaunvārdu “satversme”. Šo vārdu viņš veidojis no verba “tvert”, jo “cilvēki tādēļ pieņēmuši likumus, “lai tiem būtu vajadzīgā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes”.
Aizvadītā gadsimta sākumā jaunstrāvnieks Miķelis Valters Latvijas neatkarībā no Krievijas saskatīja latviešu tautas saglabāšanās iespējas. Savukārt cits jaunstrāvnieks – dzejnieks Jānis Pliekšāns (Rainis) atzina, ka “satversmes jēdziens – tas ir galvenais avots, no kura izverd visas satversmes māksla un gudrība it kā pati no sevis”.