Augu šķirņu aizsardzība

Augu šķirņu aizsardzību regulē Augu šķirņu aizsardzības likums, kura mērķis ir izveidot selekcionāru mantisko tiesību piešķiršanas un aizsardzības sistēmu Latvijā. Likumu piemēro jebkurai augu ģinšu un sugu šķirnei, tai skaitā sugu un starpsugu hibrīdiem. Lai piešķirtu augu šķirņu aizsardzības tiesības, šķirnei ir jāatbilst noteiktām prasībām, tas ir, šķirnei ir jābūt atšķirīgai, viendabīgai, stabilai, jaunai, kā arī šķirnei ir jābūt piešķirtam normatīvo aktu prasībām atbilstošam šķirnes nosaukumam. Šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi (turpmāk – šķirnes pārbaude) veic saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām.
 

Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā ir pieejama informācija par AVS pārbaudes veicējiem, kā arī Latvijas aizsargāto augu šķirņu saraksts. Informāciju par konkrēto sugu CPVO pārbaudes protokoliem un UPOV vadlīnijām atrodama Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā http://www.vaad.gov.lv/sakums/normatvie-akti/augu-skirnes/skirnes-parbaudes-cpvo-protokoli-un-upov-vadlinijas.aspx

 

Saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likumu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir jāsniedz informācija un jāmaksā atlīdzība par Latvijā aizsargāto šķirņu izmantošanu. Sīkāka informācija pieejama Latvijas sēklaudzētāju asociācijas mājaslapā.
 

Šobrīd tiek izstrādāts Likumprojekts “Grozījumi augu šķirņu aizsardzības likumā”, kuru mērķis ir palielināt selekcionāra tiesību īpašnieka pilnvaras, lai viņi spētu efektīvi realizēt mantiskās tiesības.
 

Turklāt tiek strādāts arī pie jauna “Augu šķirņu aizsardzības likums” izstrādes, kura mērķis ir precizēt augu šķirņu selekcionāru mantisko tiesību piešķiršanas un aizsardzības sistēmu Latvijā. Likums paredzēs jaunu augu šķirņu selekcionāru mantisko tiesību piešķiršanas un aizsardzības sistēmu Latvijā. Jaunajā likumā būs mainīta struktūra, nodaļas tiks, sakārtotas tā, lai būtu vieglāk uztvert normatīvus. Precizēts un papildināts ar vairākām regulējošām tiesību darbības jomām.

 

 

AKTUĀLI!

2020. gadā veikti grozījumi:

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumos Nr. 1229 "Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi" (Ministru kabineta 30.04.2020. noteikumi Nr. 253/LV, 84D, 30.04.2020.)
 

Ar grozījumiem noteikumos pārņemtas Direktīvas 2019/1985/ES prasības un  iekļauti jaunākie CPVO protokoli laukaugu sugām un dārzeņu sugām šķirņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes veikšanai.
 

Noteikumos tiek precizēta norma par augu pasēm sēklām un pavairojamajam materiālam, kas tiek iesniegts šķirņu pārbaudei, jo ar 2019.gada 14.decembri stājās spēkā augu veselības regulas – 2016. gada 26. oktobra Regula (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, kas nosaka prasības augu pārvietošanai un augu pasu lietošanai, Regula 2019/2072  kur  noteiktas sugas, kuru pārvietošanai Savienības teritorijā ir nepieciešama augu pase.   Noteikumos ir noteikts, ka etiķeti var apvienot ar augu pasi, kā minēts Regulā (ES) 2017/2313, ar ko nosaka formāta specifikācijas augu pasei, kas nepieciešama pārvietošanai Savienības teritorijā, un augu pasei, kas nepieciešama ievešanai un pārvietošanai aizsargājamā zonā.

 

2019. gadā veikti grozījumi:

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumos Nr. 1229 "Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi"
(Ministru kabineta 09.07.2019. noteikumi Nr. 318/LV, 139, 11.07.2019.)

 
Ar grozījumiem noteikumos pārņemtas Direktīvas 2019/1985/ES prasības un iekļauti jaunākie CPVO protokoli un Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijas
laukaugu sugām un dārzeņu sugām šķirņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes (turpmāk – AVS pārbaude) veikšanai.

 

Noteikumi ir papildināti ar jaunu laukaugu sugu - facēlija, kurai ir izstrādātas UPOV vadlīnijas, kā arī precizētas UPOV vadlīnijas kaņepēm.
 

No noteikumiem tiek svītrotas UPOV vadlīnijas miega magonēm, jo atbilstoši likuma „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” 6. pantā noteiktajam, tās aizliegts audzēt Latvijā.
 

Tāpat ir precizēta kārtība, kādā tiek pieteikta šķirnes AVS pārbaude, paredzot, ka šo pieteikumu turpmāk iesniegs Valsts augu aizsardzības dienests.  Šobrīd noteikumos noteikts, ka šķirni AVS pārbaudei piesaka pats iesniedzējs, taču Latvijā šķirņu AVS pārbaudes netiek veiktas.  Lai to veiktu citu Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijās atbilstoši UPOV starpinstitūciju sadarbības modelim, pieteikumu AVS pārbaudei var iesniegt tikai oficiālā valsts institūcija.  Valsts augu aizsardzības dienesta savā tīmekļa vietnē publicēti CPVO un UPOV tiešsaites adreses, kurās pieejama informācija par šķirnes pārbaudes veikšanas vietām konkrētām sugām. 
 

2018. gadā veikti grozījumi:

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumos Nr.1229 "Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi” (Ministru kabineta 17.07.2018. noteikumi Nr. 431/LV, 142 (6228), 19.07.2018.)

 

Ar grozījumiem noteikumos pārņemtas Direktīvas (ES) 2018/100 prasības un  iekļauti jaunākie CPVO protokoli un UPOV vadlīnijas šķirņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes veikšanai. Noteikumi papildināti ar griķiem, jo Latvijā notiek šīs sugas selekcija.